Rezultāti

Šeit jūs varat gūt nelielu ieskatu pētījumā

Pirms renovācijas

Dzīvoklis

Ēku, kurā nav veikti visaptveroši atjaunošanas un/vai siltināšanas darbi, paši iedzīvotāji nebūt nav “norakstījuši”, jo lielākoties ievēro un ikdienā pieredz tikai savu dzīvokli. Runājot par iespējamo ēkas renovāciju, koplietošanas telpas iedzīvotāji nepiemin. Tāpat arī tekoši jumti tiek uztverti kā labojami tikai tad, kad defekti jūtami kāda iedzīvotāja dzīvoklī. Uzlabojumus redz kā nepieciešamus tikai savam dzīvoklim – kas ir viņu mājas, kas bieži vien tā ir vieta, kur uzauguši bērni, vieta, kur daudzi plāno novecot. Dzīvoklis lielākoties ir aprūpēts un, ja ir brīvi finanšu līdzekļi, izremontēts. Tad, kad padomju laikā celto daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji domā par savām mājām, viņi domā par savu dzīvokli un funkcionālie trūkumi, kas piemīt visai ēkai, sajūtu līmenī uz viņiem neattiecas.

Ir tā, tas, kurš dzīvo piektajā stāvā, saprot, ko nozīmē, kad jumts tek. Savukārt tam, kurš dzīvo pirmajā stāvā, ir pilnīgi vienalga. /respondents no Zemgales, intervijā/

 

Daudzdzīvokļu ēku fonds

Ēku sektors sastāda 40% no kopējā enerģijas patēriņa. 2012. gadā mājsaimniecību patēriņš no kopējā energoresursu gala patēriņa vien sastādīja 33%. Savukārt vidējais mājsaimniecību patēriņš no centralizētās siltumenerģijas gala patēriņa ir 73%.

Latvijā pēc apkurināmās platības vairāk nekā pusi no ēku dzīvojamā fonda sastāda daudzdzīvokļu ēkas. 2009. gadā dzīvojamo ēku kopējā apkurināmā platība bija 87 miljoni m2, no kuriem 54,5 miljoni m2 ir daudzdzīvokļu ēkas, kurās ir trīs vai vairāk dzīvokļu.

26% no kopējās apkurināmās platības sastāda daudzdzīvokļu ēkas, kuras ir būvētas pirms 1940. gada, un uz tām vairākumā gadījumu attiecas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība. No 1940. līdz 1992. gadam ir uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas, kuras sastāda 63% no kopējās apkurināmās platības. Šo ēku vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 160 – 180 kWh/m2 gadā, kas ir divas līdz trīs reizes sliktāks rādītājs nekā Eiropā (Zvaigznītis, 2014).

 

Renovācija

Projekta rakstīšana

Renovācijas projekta rakstīšana un nepieciešamo papīru sakārtošana tiek raksturota kā sarežģīta un laikietilpīga. Parasti šajā posmā tiek pieaicināts kāds eksperts – bieži vien mājas vecākā vai kāda cita iedzīvotāja ģimenes loceklis, kam bijusi pieredze ar šāda veida darbu (projektiem, Eiropas fondiem). Tas tiek raksturots kā liels ieguvums un informanti uzsver, ka bez pieaicinātā eksperta projektu iespējams nebūtu uzrakstījuši. Pāris nerenovēto ēku māju vecākie, kuri piedalījās pētījumā, atzina, ka ir mēģinājuši rakstīt un iesniegt projektus, bet tie nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, tāpēc renovācijas darbus nav izdevies uzsākt. Daļa ir šim procesam izgājusi cauri vairākas reizes un intervijās atzīst, ka kādu brīdi šo procesu noteikti neturpinās, ja vien kāds cits mājas iedzīvotājs neuzņemsies iniciatīvu. LIAA biežāk sastopamā kritika projekta rakstīšanas laikā saistīta ar to, ka viņi funkcionē tikai kā kontroles mehānisms pēc projekta uzrakstīšanas, bet citādi nepalīdzot.

Mājas vecākais

Liela daļa mājas vecāko renovācijas laikā uzņemas neoficiāla būvuzrauga lomu, jo ātri vien saprot, ka darbinieki nav kvalificēti, reālais būvuzraugs praktiski nav uz vietas un/vai strādā pavirši.

Atnācu apskatīt un redzu, ka margas nav nokrāsotas. Meitenēm jautāju, kādēļ tas nav izdarīts, viņas atbild, ka neviens neesot licis un tas arī nav iekļauts projektā. Es teicu pagaidiet, kāpņu telpas remonts ir iekļauts projektā un Jūs gribat pateikt, ka šis neietilpst remontā? (respondente no Vidzemes, intervijā)

Tādējādi mājas vecākajam ēkas renovācijas kļūstot par pilna laika darbu, jo nodrošināt to, ka apsolītie darbi tiek izdarīti, turklāt tas paveikts kvalitatīvi, varot tikai tad, ja stāvot celtniekiem blakus.

Pēc renovācijas

Mājas kopiena

Daļa iedzīvotāju kā ieguvumu pozicionē arī to, ka vairāk novērojamas kopīgas rūpes par māju. Bieži vien tieši renovācijas projekts saved cilvēkus kopā un liek vairāk domāt par māju kā kopīgu atbildību. Renovētajās ēkās liela informantu daļa, runājot par māju, savā stāstījumā lieto vārdus – ‘mēs’, ‘mums’. Aktīvie iedzīvotāji arī izrāda iniciatīvu par turpmākajiem mājas kopīpašuma uzlabošanas darbiem.

Dzīve renovētā mājā

Vairākkārt tiek minēts, ka iedzīvotāji uzreiz pēc renovācijas nezina, kā dzīvot siltinātā, renovētā mājā un turpina dzīvot pēc iepriekšējiem paradumiem. Tāpēc ir gadījumi, kad rēķini ir krietni augstāki nekā ticis paredzēts pirms renovācijas – šādos gadījumos pielāgošanās prasa laiku. Kā izteicās viena no respondentēm: “Sākumā [ir grūti]. Bet beigās piešaujās” /respondente no Zemgales, intervijā/. Kāds cits iedzīvotājs to nosauc par “iemācīšanos” /respondente no Zemgales, intervijā/, kad paradumi tiek mainīti pēc mēģinājumu-kļūdu metodes, kamēr kāds mājas vecākais to raksturo kā apmācības procesu, kurš viņam esot jāveic: “kamēr noregulē tos cilvēkus” /respondents no Kurzemes, intervijā/.

Lejupielādēt pētījuma bukletu

Lejupielādēt zinātnisko pētījumu